Cik, Tavuprāt, pasaulē ir valodu?

Atbildi vari nemeklēt Vikipēdijā, jo patiesībā valodu ir tik daudz, cik pasaulē ir cilvēku. Katram no mums ir ne vien savs vārdu krājums un savs veids, kā tos pielietot, bet arī sava izpratne par to, ko katrs vārds nozīmē.

Vari pārbaudīt pats – aptaujā piecus dažādus cilvēkus un pajautā viņiem, ko nozīmē vārds „bērnība”, ko viņi saprot ar jēdzienu „taisnība”, vai pat painteresējies, kā viņi skaidrotu terminu „piens”. Visdrīzāk, ja vien neļausi noklausīties vienam otra atbildes, Tu saņemsi visdažādākos variantus. Tad kā iespējams, ka mēs vienalga viens otru saprotam?

Cilvēks ir apbrīnojama būtne – mēs lieliski izmantojam „Lielo bildi”, lai izprastu detaļu nozīmi. Vērtējot vārdu, mēs izvērtējam teikumu; vērtējot teikumu, mēs izvērtējam runu; vērtējot runu, mēs izvērtējam tās teicēju. Līdz ar to viena no būtiskākajām lomām tajā, vai adresāta prātā radīsies tā pati doma, ko esam izteikuši, ir tam, kādā veidā mēs ziņu nododam.

 

Medijs ir ziņa

Filozofs Maršals MakLuhans 1964. gadā izteica slaveno frāzi „medijs ir ziņa” (McLuhan, 1964), un kopš tā laika šī doma ir mainījusi to, kā mēs uztveram komunikāciju. To sakot, MakLuhans norādīja uz lielo lomu, ko saziņā ieņem pats medijs jeb saziņas forma. Mūsu izvēlētā saziņas forma pati par sevi jau izsaka mūsu nolūkus un ierobežo mūsu iespējas, un viena un tā pati ziņa, kas nosūtīta caur e-pastu vai izteikta telefoniski, var atstāt divus pilnīgi dažādus iespaidus uz saņēmēju.

 

Cik veiksmīgi ir Tavi e-pasti?

No visām ikdienā pielietotajām komunikācijas formām visbezpersoniskākā – bet vienlaikus viena no visbiežāk lietotākajām – ir e-pasts. Tas tādēļ, ka šādā vidē saziņai tiek „norauti” visi neverbālie mājieni – balss tonis, sejas izteiksmes, žesti – un tā tiek reducēta tikai līdz uzrakstītajiem vārdiem. Lai gan var šķist, ka uzrakstītu tekstu grūtāk pārprast, patiesība ir pilnīgi pretēja. Pētījumā, kas salīdzināja e-pastu rakstītāju un lasītāju viedokli, tika atklāts, ka ļoti bieži cilvēki pārāk augsti novērtē sevis rakstīto e-pastu efektivitāti, kamēr lasītājs nereti lasot neuztvēra vai nepareizi interpretēja e-vēstulēs ietverto humoru, sarkasmu vai iecerētās emocijas (Kruger et al., 2005). Tādēļ nākošreiz, rakstot kādam jaunu vēstuli, vērts uz to paraudzīties no malas. Pagaidi pāris minūtes un pārlasi sevis sarakstīto – varbūt pat vari palūgt to izdarīt kādam kolēģim. Bet varbūt šī ir ziņa, ko labāk būtu nodot ar telefona starpniecību?

 

Tuvāks kontakts

Telefoniska saziņa ļauj nodot ziņas saturu klausītājam ne tikai vārdiski, bet arī ar intonācijas un dažādu vokālu signālu palīdzību. Atšķirībā no virtuālās komunikācijas saziņa ar telefona palīdzību liek uztvert zvanītāju kā reālāku un klātesošāku un atvieglo uzticēšanos. Bet vai šie faktori noved arī pie izmērāmām, reālām sekām? Kā izrādās, jā – telefonisku saziņu drīzāk raksturo pozitīvas emocijas, un ar tās palīdzību vieglāk sasniegt savstarpēju vienošanos (Johnson & Cooper, 2009). Tiesa, vēl jo labākas iespējas nonākt pie kopsaucēja dod tikšanās klātienē, kas komunikāciju papildina ar žestiem, sejas mīmiku un citiem redzamiem, bet nedzirdamiem signāliem. Pie tam abi šie saziņas veidi nodrošina ātrāku un efektīvāku problēmrisināšanu kā rakstiska komunikācija (Williams, 1977). Tomēr tikšanās klātienē ir krietni laikietilpīgāka. Līdz ar to būtiski ir izvērtēt gan to, cik svarīgi ir atrisināt apspriežamo jautājumu, gan to, cik daudz laika tam iespējams šobrīd atvēlēt.

 

(Savām) acīmredzamais

Viens no biežākajiem cēloņiem kļūdām komunikācijā ir pavisam vienkāršs – pieradums skatīties uz pasauli no sava skatu punkta. Taču patiesībā bieži lietas, kas mums šķiet acīmredzamas vai pašsaprotamas, sarunu partnerim var būt nezināmas vai neaptveramas (Kruger et al., 2005). Tāpat pārāk liels fokuss pašiem uz sevi var neļaut saskatīt svarīgas detaļas sarunu biedra uzvedībā, vārdos vai intonācijā.

Lai gūtu nelielu ieskatu savas komunikācijas kvalitātē un izvērtētu, kuriem jautājumiem saziņā turpmāk pievērst lielāku uzmanību, iespējams aizpildīt 25 jautājumus garu testu: http://psychologytoday.tests.psychtests.com/take_test.php?idRegTest=3199

 

 

Atsauces:

Johnson, N. A., & Cooper, R. B. (2008). Media, affect, concession, and agreement in negotiation: IM versus telephone. Decision Support Systems, 46, 673-684.

Kruger, J., Epley, N., Parker, J., & Ng, Z.-W. (2005). Egocentrism over e-mail: Can we communicate as well as we think? Journal of Personality and Social Psychology, 89 (6), 925-936.

McLuhan, M. (1964). Understanding media: The extensions of man. New York: McGraw-Hill.

Williams, E. (1977). Experimental comparisions of face-to-face and mediated communication: A review. Psychological Bulletin, 84 (5), 963-976.